|
|
|||||||||||||||
|
| DRĪZUMĀ |
|
|
Izstāde Mākslas optimizācija 12.03. – 30.05.2010 Izstāde iecerēta kā profesionāla dekoratīvās mākslas un dizaina skate, kas atbilstoši tēmas pieteikumam atspoguļo jaunākos procesus un parādības šajā mākslas jomā Latvijā. Tēmas skaidrojums: „optimalizēt, optimizēt” nozīmē: 1. veidot, izvēlēties kaut ko tā, lai tas būtu optimāls, 2. „optimāls” – visizdevīgākais, vispiemērotākais, vislabākais. Atkarībā no autora fantāzijas tēmu var saturiski un vizuāli traktēt plašāk, piemēram, komiskā vai citā nozīmē. Izstādē ir aicināti piedalīties dekoratīvās mākslas un dizaina jomās strādājošie mākslinieki un Latvijas Mākslas akadēmijas studenti ar darbiem, kas tapuši 2009. – 2010.gadā. Iesniegtos darbus vērtēs īpaši izveidota žūrijas komisija. Izvirzot šī gada izstādes tēmu, vēlējāmies to saistīt ar šobrīd valstī notiekošajām institucionālajām reformām, ko valdība sauc par optimizāciju, un parādīt, kā šī optimizācija var atspoguļoties radošajā darbā. ____________________________________________________________________________ Izstāde „Zīmēšana ir pats galvenais!” 26.03. – 25.04.2010 Par grafiķa Alfrēda Plītes-Pleitas (1888 – 1921) darbiem Kārlis Miesnieks teicis: “Plīte-Pleita maz spēja parādīt sevi, bet cik ir dots, – viss ir lielas mākslas vērtīgs.” Izstādē pirmo reizi tik plaši un visaptveroši tiek rādīta Alfrēda Plītes-Pleitas daiļrade, apvienojot Latvijas Nacionālā mākslas muzeja un Dr. Gunta Belēviča kolekcijas. Talantīgā mākslinieka darbu skatē izstādītas aptuveni 60 kompozīcijas – zīmējumi, akvareļi un grafika, kas grupēti, ievērojot meistara nozīmīgākos dzīves periodus un tēmas: ģimene, Minhene un minhenieši, Pirmais pasaules karš, klusā daba un ainava. Ekspozīciju papildina arī fotogrāfijas un no Minhenes sūtītās atklātnes vecākiem, kuras Alfrēds rakstījis vācu valodā. Vienlaikus ar izstādi klajā nācis Alfrēda Plītes-Pleitas darbu zinātniskais katalogs, kurā apkopoti Latvijas Nacionālā mākslas muzeja un Dr. Gunta Belēviča kolekciju materiāli. ____________________________________________________________________________ Izstāde Iekšējā balss 31.03. – 16.05.2010 Gleznotājs Kaspars Zariņš (dz. 1962) savai jaunāko darbu skatei izvēlējies nedaudz pretenciozu un reizē dziļi intīmā pašatklāsmē sakņotu nosaukumu – “Iekšējā balss”. Viņa vizuālajā tēlainībā šai balsij piešķirts visai abstrahēts veidols, kas vilina koķeti vieglprātīgā formas dekadencē un urdošas neziņas retorikā: kas mēs esam? Kur mēs ejam? Kas ir būtiskais? Atbilžu meklējumi ietverti spilgtās, dinamiskās liela izmēra kompozīcijās, kur naratīvam pakļautais figuratīvisms labi sadzīvo ar dekoratīvu stilizāciju un ritma elementu akcentēšanu. Mākslinieks gan uzsver, ka šajā daiļrades periodā sev raksturīgo estetizāciju tiecies aizstāt ar grotesku, drīzāk izaicinot skatītāju, nevis aicinot uz meditatīvu apceri un mieru. Kaspars Zariņš Latvijas mākslas dzīvē aktīvi piedalās jau kopš 20. gs. 80. gadu sākuma un ir ilggadējs Latvijas Mākslas akadēmijas pedagogs. ____________________________________________________________________________ Izstāde 01.04. – 27.06.2010 Zelts ir materiālu un garīgu vērtību simbols. Izstādē “Zelta darbi” zelts ir metafora sapnim par laimi, kas bieži saistīts ar zelta teļa pielūgšanu, varas uzurpēšanu un neizbēgamiem upuriem. Tomēr zelts ir arī iracionāla, garīga substance ar nemateriālu, sakrālu nozīmi. Izstāde “Zelta darbi” ir konceptuāls projekts ar mērķi aktualizēt diskusiju par vērtībām dažādos laikmetos. Šodien Latvijā ir būtiski noskaidrot jautājumu – kas vispār ir vērtība 21.gadsimtā? Ideju veidot šādu izstādi inspirēja dokumentālā filma “Latvijas zelts”, kas stāsta, kā radušās Latvijas Bankas zelta rezerves: lielu daļu no tām saziedojusi Latvijas tauta. Tautas ziedojums – upuris – pastāvīgi bijis nepieciešams, lai Latvijas valsts pastāvētu, un šodien atkal tieši tautai skaudri nākas to izjust. Ekspozīciju veido astoņas tematiskas sadaļas: “Upuris”, “Laikmets un vara”, “Zelta teļš”, “Sapnis par laimi”, “Saule un gaisma”, “Mīlestība”, “Alķīmija”, “Bezgalīga telpa”. Izmantojot zelta daudzveidīgās simboliskās nozīmes, izstādē iekļauti mākslas darbi no ikonām līdz instalācijām, kur zelta esamība ieraugāma gan tieši, gan pārnestā nozīmē, savstarpēji radot paradoksālu kontekstu. ____________________________________________________________________________ Izstāde 09. – 30.04.2010 Noslēdzot Austrumu zemju batiku izstāžu ciklu, kurās skatītājiem bija iespēja iepazīt Indijas un Indonēzijas mākslu, šogad Ārzemju mākslas muzejs pievēršas Ķīnas kultūras bagātībām, īpaši izceļot Yunnan provinces Bai etniskās grupas bandhnu veidošanas mākslu. Bandhnu indigo krāsas batikas ir viena no senākajām mākslas formām Ķīnā. Jau kopš Džou dinastijas laikiem (770 – 403 p.m.ē.) šie detalizētajiem ornamentiem bagātie mākslas darbi tiek uztverti kā izsmalcinātības zīme. Batiku veido, izmantojot tikai un vienīgi dabas materiālus – tīru kokvilnas audumu, bišu vasku un dabīgu indigo auga pigmentu krāsošanai. Pats radīšanas process ir daļa no tradīcijas, ko Bai dzimtas sievietes nodod no paaudzes paaudzē. Nelielās atšķirības, kas iezīmē katra konkrēta amatnieka fantāziju un stāstu, ko viņš caur simboliem vēlas pateikt, Bai meistaru vidū tiek dēvētas ļoti poētiski – par darba dvēseli. Tradīcija rūpīgi tiek kopta un saglabāta, tādēļ arī šodien bandhnu kā īpaša vērtība Ķīnā ir ietverta aizsargājamā kultūras mantojuma sarakstā. Eiropas muzeju kolekcijās bandhnu tipa batikas ir ļoti retas. Baltijas reģionā, ne tikai Latvijā, tās būs eksponētas pirmo reizi. Izstāde, kura uz Rīgu ir atceļojusi no Ķīnas galvaspilsētas Pekinas, sniedz iespēju gan aplūkot oriģinālus tekstila mākslas darbus, gan arī saprast, kā bandhnu batikas tiek radītas un kādus simbolus sevī ietver. ____________________________________________________________________________ Izstāde Ceļojums Margaritas Stārastes pasaku mežā 30.04. – 06.06.2010 Katrs no mums ir bijis bērns, katrs bērns pasauli ir mācījies no bilžu grāmatām. Šo grāmatu māksliniekiem ir nozīmīga vieta mūsu dzīvē, un Margarita Stāraste (arī Stāraste-Baravika) te minama īpaši. Kopš 1942.gada, kad Rīgā iespiestas viņas sacerētās un ilustrētās grāmatas “Balti tīri sniega vīri” un “Ziemas pasaka”, ir pagājuši jau 68 gadi. Māksliniece kļuvusi par vienu no pazīstamākajām un mīlētākajām autorēm šajā jomā. Daudzās ģimenēs aug Stārastes cienītāju piektā paaudze, viņas grāmatās mācoties labestību, saticību, cieņu pret dabu un darbu. Margarita Stāraste dzimusi 1914.gadā, studējusi Latvijas Mākslas akadēmijā Vilhelma Purvīša Dabasskatu glezniecības meistardarbnīcā (1933 – 1941), bet beigusi LMA Grafikas nodaļu (1952), ilustrējot Raiņa dzejas bērniem (diplomdarba vadītājs – Pēteris Upītis). Māksliniece apbalvota ar Pastariņa prēmiju (1982), ir Triju Zvaigžņu ordeņa komandiere (1999). Pašlaik māksliniece vada savas dienas ģimenes lokā. Godinot viņas darba mūžu, izstāde iepazīstina ar Margaritu Stārasti – bērnu grāmatu mākslinieci, sniedzot ieskatu arī citās viņas darbības jomās: glezniecībā un scenogrāfijā (ekspozīcijā iekļautas kostīmu, leļļu un dekorāciju skices autores darbu uzvedumiem 20.gs. 50. – 60. gados Leļļu teātrī, Jaunatnes teātrī, Latvijas Televīzijā). Muzeja pedagogi sakarā ar šo izstādi plāno vairākas programmas darbam ar mazajiem skatītājiem. ____________________________________________________________________________ Izstāde Peldētājas 21.05. – 18.07.2010 Peldētāju tēma Rietumu mākslas vēsturē devusi ieganstu galvenokārt sievietes kailfigūras attēlošanai, ievērojami retāk atveidoti vīrieši un bērni. Šīs klasiskās tēmas motīvu risinājumi, aptverot arī mitoloģiskus un bībeliskus sižetus, atspoguļo dažādu laikmetu piedzīvotās skaistuma ideāla, izvirzīto estētisko kritēriju, māksliniecisko uzdevumu un formveides tradīciju pārmaiņas, ko pavadījusi jutekliska interese par kailķermeni, plikņu anatomijas studijas, erotiskums, centieni pēc cilvēka un dabas saskaņas, sabiedrības priekšstati par morāles normām, peldēšanās ieradumu maiņa un virkne citu aspektu. Izstāde sniedz ieskatu peldētāju tēmas mantojumā un pārvērtībās Latvijas mākslā, pārsvarā orientējoties uz 19. – 20.gs. glezniecības, grafikas un tēlniecības paraugiem. Vizuālās mākslas vispārējās stilistiskās attīstības iespaidā, māksliniekiem attēlojot peldētājas un peldes, izpaužas akadēmiski klasicizējoša un saloniska idealizācija, atklājas alegorisks un fantastisks redzējums, parādās sadzīviski ikdienišķs reālisms, uzplaukst neoromantiska pievēršanās “dabiskajam” un “brīvajai dabai”, ievijas poētiskas noskaņas, apliecinās dažādi tēlojuma modernizācijas un subjektīvas interpretācijas meklējumi, izaug tēmas ikonogrāfisks paplašinājums – peldēšana kā sportiska nodarbe. Dažu latviešu gleznotāju – Jaņa Rozentāla, Jēkaba Kazaka, Ģederta Eliasa, bet it īpaši Borisa Bērziņa – aizrautība ar pilnībā vai daļēji atkailinātiem peldētāju tēliem, vienlaikus izzinot atšķirīgas mākslinieciskās problēmas, ļauj izcelt un eksponēt plašākas radīto variāciju kopas. Tēma saistījusi arī Jūliju Federu, Johanu Valteru, Bernhardu Borhertu, Gustavu Šķilteru, Teodoru Ūderu, Ansi Cīruli, Ugu Skulmi, Valdemāru Toni, Konrādu Ubānu, Jāni Tīdemani, Jāni Pauļuku, Ausekli Baušķenieku, Birutu Baumani, Helēnu Heinrihsoni, Viju Maldupi un citus autorus. Atlasē izmantoti Latvijas Nacionālā mākslas muzeja, vairāku citu muzeju un privātkolekciju darbi. ____________________________________________________________________________ Izstāde Borherti: starp realitāti un fantāziju pasauli 11.06. – 08.08.2010 2010.gada vasarā Latvijas Nacionālais mākslas muzejs piedalās interesantā un Latvijai unikālā projektā, kas veltīts māksliniekiem no Borhertu dzimtas. Laikā līdz 1919.gadam šīs dzimtas dzīve un darbs bija saistīti ar Rīgu, pēc tam ar Vāciju, kur Borherti – nu jau trešajai un ceturtajai mākslinieku paaudzei piederīgi – aktīvi darbojas arī šodien. Viņiem pieder šī projekta ideja. Ievērojot to, ka Borhertu četru mākslinieku paaudžu daiļrade aptver vairāk nekā simt gadus ilgu laika periodu, ko raksturo dažādi mākslas stili un virzieni, par lietderīgu tika atzīta dalīta ekspozīcija. Muzeja Mazajā zālē skatītāji var iepazīties ar vecākās paaudzes mākslinieku Bernharda Borherta un Evas Margarētes Borhertes-Šveinfurtes darbiem. Savukārt “jaunajiem Borhertiem” (t. i., 20.gadsimtā dzimušajiem) veltīta izstāde notiek Melngalvju namā. Borhertu dzimtas daiļrade mūsdienās Latvijā ir maz zināma. Izstādē eksponēti abu Borhertu darbi no Latvijas Nacionālā mākslas muzeja un mākslas muzeja KUMU (Tallina, Igaunija) krājuma, privātkolekcijām un pašas dzimtas kolekcijas, kas ļauj iepazīties arī ar mākslinieku devumu Vācijas periodā. Izstādes galvenā vērtība ir ieskats abu mākslinieku daiļradē līdz 1914.gadam, tādējādi paplašinot to vizuālo priekšstatu par šī perioda mākslu, kurš gūstams muzeja pastāvīgajā ekspozīcijā. ____________________________________________________________________________ Izstāde 4. Eiropas tekstilmākslas un šķiedras mākslas triennāle “Tradicionālais un laikmetīgais” 09.07. – 05.09.2010 Turpinot 2001.gadā aizsākto tradīciju, 2010. gada vasarā Rīgā Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs organizē lielu starptautisku izstādi – 4. Eiropas tekstilmākslas un šķiedras mākslas triennāli “Tradicionālais un laikmetīgais”, kuras tēma – “Globālā intriga”. Pasākums tiek organizēts ar domu sekmēt Latvijas tekstilmākslas un šķiedras mākslas iekļaušanos Eiropas un pasaules apritē, reizē atspoguļojot citvalstu mākslinieku ieguldījumu šajā jomā, kā arī lai aktualizētu Rīgas vārdu Eiropas un pasaules kultūras kontekstā. Pirmo reizi projekts īstenots 2001. gadā saistībā ar vērienīgu Eiropas tekstilmākslas asociācijas (ETN) konferenci un ģenerālo asambleju, kurā tika pieņemts starptautisks lēmums par regulāru Eiropas šķiedras mākslas triennāļu organizēšanu Rīgā. Tāpat kā 1., 2. un 3., arī 4. triennāles norises vieta ir LNMM izstāžu zāle “Arsenāls”. Iepriekšējām triennālēm bija laba starptautiskā rezonanse, tās kļuvušas pasaulē atpazīstamas, stimulējot nozares attīstību starptautiskā mērogā. Par to liecina augsta vietējo un ārzemju mākslinieku ieinteresētība projektā, un tas pozitīvi ietekmē Latvijas tēla veidošanu pasaulē. Darbu atlasi izstādei veic starptautiskā žūrija, kuras sastāvā ir kompetenti nozares speciālisti (gan laikmetīgā tekstildizaina, gan klasiskās tekstilmākslas pārzinātāji). Darbi tiek atlasīti, par primāro akcentējot tieši atsauci uz tematisko ievirzi (“Globālā intriga”), lai skatītājiem piedāvātu pārliecinošu, mākslinieciski spēcīgu un aktuālu kolekciju. ____________________________________________________________________________ Izstāde Maija Dragūne. Personālizstāde 23.07. – 22.08.2010 Maija Dragūne (dz. 1945) iecerējusi izveidot retrospektīvu izstādi, kas atainotu ne tikai viņas daiļrades sniegumu no 1970. līdz 2010.gadam, bet arī rādītu 20.gs. otrās puses latviešu grafikas (īpaši litogrāfijas) attīstību, īpatnības un vērtības. Māksliniece gandrīz četrdesmit gadus aktīvi darbojas Latvijas grafikā – darina litogrāfijas, ilustrē grāmatas, glezno akvareļus, zīmē. Maija Dragūne ir izkopusi individuālu stilu, kas balstās uz spēcīgiem melnās un baltās krāsas kontrastiem, uz līniju, laukumu un faktūru mijiedarbību. Viņas grafiskajām kompozīcijām piemīt romantisma iezīmes; tās galvenokārt ir ainavas ar spēcīgu cilvēka klātesamības izjūtu. Maija Dragūne izstādēs piedalās no 1972.gada. Autores darbi eksponēti Anglijā, Polijā, ASV, Austrālijā, Francijā un citur. Māksliniecei notikušas deviņas personālizstādes, plašākā no tām – 1995.gadā Ārzemju mākslas muzejā. Maijas Dragūnes darbus iegādājies Latvijas Nacionālais mākslas muzejs (42 darbus, no tiem 34 litogrāfijas), tie atrodas Latvijas Mākslinieku savienības kolekcijā, Valsts Tretjakova galerijā Maskavā, kā arī privātkolekcijās. ____________________________________________________________________________ Izstāde Mūžīgais skaistums 13.08. – 03.10.2010 Tēlnieka Laimoņa Blumberga (dz. 1919) personālizstādes pamatkodolu veido Latvijas Nacionālā mākslas muzeja kolekcijas darbi un jaunākās, pēdējā laikā tapušās autora skulptūras. Mākslinieka darbos dominē vispārināti sieviešu tēli, kas apliecina tēlnieka attieksmi, dziļu cieņu pret sievieti. Akmens sievu tēli ir dažādi: gan slaidi, gan apaļīgi torsi, kas asociējas ar pirmsākuma auglības simboliem un dabas personifikāciju atspulgiem. Laimonim Blumbergam raksturīga pietāte pret izvēlēto materiālu, viņš necenšas akmeni pakļaut, bet veido tēlus, kas organiski saskan ar akmens materialitāti, līdz ar to izceļot tā skaistumu Laimonis Blumbergs ir viens no retajiem latviešu tēlniekiem, kas pievērsies tiešajai kalšanas metodei. Tēlnieka mīlestība pret savu darbu, materiāla vērtības apziņa un prasme plastiski, jūtīgi izkalt, izslīpēt akmeni sintezējas mākslas darbos, kuru emocionālais vēstījums sasniedz arī skatītājus un gūst mākslas pazinēju atzinīgu novērtējumu. ____________________________________________________________________________ Izstāde Auseklim Baušķeniekam – 100 27.08. – 24.10.2010 Auseklis Baušķenieks (1910 – 2007) ir viens no savdabīgākajiem 20.gadsimta Latvijas māksliniekiem. Izstāde, kas veltīta gleznotāja simtgadei, sniedz ieskatu gandrīz 50 gadu ilgajā radošās darbības vēsturē un rāda Baušķenieku kā laikmeta portretistu. Viņa darbos fabuliski traktētus ikdienas skatus caurstrāvo ironiskas un groteskas intonācijas, tajos autors sevi apliecina kā vērīgu un asprātīgu dzīves vērotāju. Ausekļa Baušķenieka mākslā galvenais varonis ir cilvēks ar visām savām vājībām un dīvainībām, kas liek mums paskatīties uz daudzām situācijām no nepierasta skatpunkta. Gleznotājam jau notikušas divas personālizstādes Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā (1992. un 2000.gadā), bet šī ir pirmā rezumējošā retrospekcija, kas apvieno spilgtākos gleznotāja rokraksta paraugus no Latvijas Nacionālā mākslas muzeja krājuma, Latvijas Mākslinieku savienības kolekcijas, kā arī no privātkolekcijām. Izstādi pavada izdevniecības “Neputns” izdots katalogs. ____________________________________________________________________________ Izstāde 24.09. – 21.11.2010 Izstāde CoBrA & Co. piedāvā slavenās starptautiskās mākslinieku apvienības CoBrA darbu izlasi. Grupa pastāvēja tikai trīs gadus (1948 – 1951), taču tās darbība spēcīgi ietekmēja daļu pēckara Eiropas mākslinieku, kļūstot par spilgtu 20. gadsimta vidus Eiropas avangarda parādību. Nosaukumu CoBrA veido to pilsētu sākumburti franču valodā, no kurām nākuši grupas dalībnieki. Tās ir Kopenhāgena, Brisele un Amsterdama: Co(penhague, Br(uxelles), A(msterdam). CoBrA apvienoja vairākus ievērojamus dāņu, beļģu un nīderlandiešu dzejniekus un gleznotājus, to skaitā Kristiānu Dotremonu (Christian Dotremont), Konstānu (Constant), Korneiju (Corneille), Karelu Apelu (Karel Appel), Asgeru Jornu (Asger Jorn), Žozefu Nuarē (Joseph Noiret), Pjēru Alešinski (Pierre Alechinsky), Karlu Henningu Pedersenu (Carl-Henning Pedersen) un daudzus citus. Kaislīgi sludinot absolūtu krāsas un formas brīvību, grupas mākslinieki kultivēja īpašu radošu metodi, balstītu spontanitātē, ekspresijā un eksperimentā, kuras mērķis bija atklāta zemapziņas instinktu izpausme glezniecībā. Rodot iedvesmu bērnu zīmējumu atraisītībā, primitīvās mākslas formās, tautas mākslā, skandināvu mītos un pasakās, augstu vērtējot modernisma sasniegumus un vienlaicīgi apliecinot interesi par sireālismu Paula Klē (Paul Klee) un Hoana Miro (Joan Miró) interpretācijā, CoBrA mākslinieki izveidoja oriģinālu izteiksmes līdzekļu valodu un mistisku tēlu pasauli. Viņu pusabstraktajās gleznās ar raksturīgajām spilgtajām, vitālajām krāsām, brīvu, plašu triepienu, nosacītām, deformētām cilvēku figūrām īpaša uzmanība veltīta fantastisku dzīvnieku un būtņu tēlu izstrādei. CoBrA radošā un izstāžu darbība lika pamatus franču tašisma un Eiropas abstraktā ekspresionisma virzienu attīstībai 20.gs. 50. – 60. gados. Izstāde CoBrA & Co., kas notiek Beļģijas prezidentūras laikā Eiropas Savienībā, ir iekļauta Latvijas valstiski un starptautiski nozīmīgu kultūras pasākumu programmā 2010. – 2014. gadam. Projekts top sadarbībā ar Monsas Tēlotājas mākslas muzeju Beļģijā. Pēc Rīgas ekspozīcija ceļos uz Igauniju, aizsākot Tallinas kā 2011.gada Eiropas kultūras galvaspilsētas pasākumu programmu ar izstādi Tallinas izstāžu zālē (04.12.2010. – 21.01.2011.). ____________________________________________________________________________ Izstāde Kārlis Vītols. Personālizstāde 30.09. – 24.10.2010Kārlis Vītols (dz. 1979) ir viens no lielākajiem provokatoriem starp Latvijas jaunākās paaudzes māksliniekiem, kurš radījis virkni spilgtu darbu glezniecības un animācijas jomā. Viņa daiļradei raksturīga interese par formāliem (t. i., virtuozs zīmējums, spilgta krāsainība, aktīvs dekoratīvo elementu lietojums) un sižetiskiem (t. i., sekss, nāve, reliģija) efektiem, ko glezniecībā viņš visbiežāk atklāj lielformāta kompozīcijās. Jaunāko glezniecības darbu skate liecina par mākslinieka pievēršanos sarežģītiem formas un satura jautājumiem, tiecoties laikmetīgās mākslas arēnā reanimēt akadēmiskās mākslas tradīciju. Raksturīgi šai tradīcijai Kārlis Vītols pievēršas mitoloģiskajam žanram, par savu darbu varoņiem izvēlēdamies seno kultūru teiksmainos dievus un pusdievus, kā arī individuālās mitoloģijas tēlus, kas pakļauti laikmeta raksturojošām modifikācijām. Kārlis Vītols 2001. gadā ieguvis bakalaura grādu, absolvējot Grafikas nodaļu, un 2003. gadā maģistra grādu, absolvējot Glezniecības nodaļu Latvijas Mākslas akadēmijā. Vairākkārt apbalvots par darbiem animācijas jomā. Lieto segvārdu Kloijhi. ____________________________________________________________________________ Izstāde Boriss Bērziņš 07.10. – 12.12.2010 “Portrets – tā ir grūta lieta. Tur ir jābūt līdzībai, citādi tas nav portrets. Bet uzgleznot līdzīgu – tas arī nekas nav! Tāpat ar ziediem. Tu viņus uztaisi – nu un tad? Bet van Gogs, maita, saulespuķes pataisīja vēl labākas, nekā tās ir! Svemps teica – ja gribi pārbaudīt gleznotāju, dod viņam uzgleznot rozes. Un cauri ir! Ja man tagad jāglezno rozes – man bikses trīc. Man iznāk ziedi, kad es gleznoju savus ziedus. Kad es nekopēju, bet meloju. Kas attiecas uz portretiem – es ļoti maz gleznoju tādus, kur cilvēks ir nogleznots no dabas. Man patīk gleznot cilvēku, viņa galvu ne tik konkrēti. Pat pašportretu. Nevis to, kāds cilvēks izskatās, bet man interesanti uzgleznot sevi kā līgotāju, vainagu galvā. Sevi ļoti bieži es ievietoju līgotājos.” Turpinot 2007. gadā aizsākto tradīciju ik gadu veidot Borisa Bērziņa (1930– 2002) mantojuma kolekcijas izstādes LNMM Mazajā zālē, 2010. gadā tiek piedāvāta ekspozīcija “Pašportreti” – kā veltījums gleznotāja astoņdesmit gadu jubilejai. Kaut arī Borisu Bērziņu nekad nav aizrāvis portrets kā žanrs, viņa radošajā mantojumā ir virkne spilgtu sadzīvisku pašportretu, aizkustinoši raksturīgi mākslinieku profili, izteiksmīgi galvas zīmējumi un gleznojumi, kur saistošs ir cilvēks kā individuāla būtne dažādās dzīves situācijās. ____________________________________________________________________________ Izstāde Botāniķa binoklis Biomorfi motīvi, kas mijas ar cilvēka figūru attēlojumu, – tas ir raksturīgs Roberta Koļcova (dz. 1966) kā mākslinieka izteiksmes veids Viņš izmanto skaidru līniju un dekoratīvu plakņu savstarpēju mijiedarbību, atsaucoties uz jūgendstila estētiku un līniju ritmu dekorativitāti. Tāpat viņam svarīgs ir simbolisma ietvars, piemēram, trepju motīvs, kas simbolizē fizisku slodzi un attīrīšanos. Savā personālizstādē grafiķis Roberts Koļcovs vēlas parādīt skatītājiem jaunākās darbu sērijas, turpinot jau agrāk redzēto kompozīciju stilistiku, bet tajā pašā laikā ieviešot interesantas novitātes. Izstādes nosaukums “Botāniķa binoklis” skaidri norāda uz izvēlēto darbu tematiku, kļūstot par izstādes vadmotīvu. Autors iejūtas pētnieka ādā, lai izzinātu dabas biomorfās un antropomorfās struktūras. Darbiem tiek doti nosaukumi divās valodās – latviešu un latīņu, no kurām pēdējā joprojām tiek izmantota kā zinātniskā valoda un apstiprina bioloģijas kā senas nozares eksistenci arī 21. gadsimtā. Roberts Koļcovs norāda, ka viņa darbos augu un dzīvnieku attēlojumā priekšplānā izvirzītas pamatstihijas: gaiss, ūdens, zeme, uguns. Cilvēks šajos darbos paredzēts tikai kā “fona detaļa”. ____________________________________________________________________________ Izstāde Pērles 29.10. – 05.12.2010 No daiļrades sākumposma kļuvusi pazīstama ar emocionālām abstraktām kompozīcijām, Barbara Gaile (dz. 1968) turpina savu atklāsmes ceļu krāsas iespēju izpētē, pievēršoties faktūru studijām, smalkajām noskaņu niansēm un to nozīmei mākslas darbā. Viņa labi iepazinusi pasaules klasiķus un atradusi autoritātes latviešu mākslinieku vidū. Gleznojot māksliniece mērķtiecīgi koncentrējas meditatīvo sajūtu un materialitātes daudzveidības izpētei un atklāsmei. Izstādes “Pērles” ekspozīciju veido aptuveni 35 darbi, kuros īpaši akcentēta perlamutra mirdzuma virsma, matētās faktūras u. c. tehniskās un tonālās iespējas, kas laika nepārtrauktībā uzrāda arī pārmaiņas mākslinieces iekšējā attīstībā. Barbara Gaile izstādi iecerējusi kā vēstījumu par muzeju – glezniecisku stāstu par muzeja auru, būtību un nozīmi kultūrvidē. ____________________________________________________________________________ Izstāde Jauno mākslinieku izstāde 09.12.2010 – 30.01.2011 2007.gadā LNMM izstāžu zālē Arsenāls norisinājās vērienīga jaunās paaudzes gleznotāju darbu izstāde “Candy Bomber / Našķu bumba”, kurā piedalījās 49 autori, eksponējot 128 darbus. Izstāde guva lielu rezonansi un sabiedrības interesi. Tālab 2010.gada decembrī tiek rīkota nākamā jauno mākslinieku skate “Pilsētas bērni”, kas turpina jauno gleznotāju izstāžu praksi Arsenāla telpās, kristalizējot mākslas kvalitātes un atbalstot topošo talantīgo gleznotāju ceļu uz profesionālām virsotnēm. Otrā jauno mākslinieku darbu skate ir tematiska izstāde un tiek veltīta pilsētai, tās ainavai un iedzīvotājiem. Piedalīties izstādē ar jauniem darbiem aicināti gleznotāji, kuri sevi apliecinājuši ar augstu radošo potenciālu un aktīvu darbību profesionālajā jomā un kuru mākslinieciskajā praksē ir atsauces uz izstādes tēmu. Aicināto autoru vidū ir gan iepriekšējā skatē redzētie, gan jauni un vēl nezināmi mākslinieki. ____________________________________________________________________________ Izstāde Ivars Poikāns. Glezniecība. Grafika 10.12.2010 – 30.01.2011 Ivars Poikāns (dz. 1952) ir mākslinieks ar noturīgu interesi par sociālajiem procesiem (kas ir reta parādība latviešu mākslas ainā), kurš dzīves banalitātes pārceļ dzīves atklāsmju līmenī ar astrāli šizofrēnisku ievirzi. “Sadzīviskās jezgas” apraksts autora izpildījumā gandrīz vienmēr ir pietiekami izteiksmīgs un dominē arī mākslas kritiķu vērtējumos. Nenovērtēta paliek ekspresīvā glezniecība; gleznieciska kvalitāte piemīt pat krāsu ofortu novilkumiem. Ir pamats, kas saglabājas un ir redzams starp klāt nākušām lietām un notikumu pārklājumiem, bet ir kaut kas nemainīgs kopš Ivara Poikāna piecu gadu vecuma – stāvēt aiz stūra un skatīties, kas notiek, kad pusķieģelis jau ielidojis logā, darīt principiāli pretēji, jo nav jau ko zaudēt. Tas, kā tiek būvēta viltus mitoloģija, veidota figurāla kompozīcija, portrets vai klusā daba, – viss ir mēģinājums radīt realitāti aplinkus, “rakties iekšā matērijā un gleznot uzstādījumu tādu, kāds tas izskatītos pēc piecdesmit vai simts gadiem”. Savulaik tas izraisīja pārmetumus un aicinājumus sniegt paskaidrojumus iestādēs par to, ka neglezno skaistas lietas, bet attēlo puvušu un saskābušu realitāti. “Izņemot pašu mūžību un to, ka mums ir dvēsele, kas ir mūžīga, nekā cita mūžīga jau nav.” Ivars Poikāns glezno tā, lai redzētu, kā šī priekšmetiskā pasaule izskatās laikā. ____________________________________________________________________________ Izstāde Ilmārs Blumbergs Sapērk bildītes, sapērk bildītes! Sapērk bildītes! Voldemāra Irbes dzīve, darbi un nāve 14.12.2010 – 30.01.2011 Dziļi ticīgā un pazemīgā latviešu mākslinieka, dīvainā baskāja Irbītes dzīve, pasaules izjūta un zem klajas debess tapušās mākslas rašanās filozofija inspirējusi Ilmāru Blumbergu (dz. 1943) radīt darbu ciklu par cilvēka eksistences traģismu. Zīmējumu ciklā Ilmārs Blumbergs izseko Voldemāra Irbes dzīves zīmīgām detaļām un gaitām, kurās ieraugām, ka pieticīgajai cilvēciskajai būtnei, kas diendienā radījusi mākslu, bijis apskaidrots, augsti attīstīts gars. ____________________________________________________________________________ Izstāde Vīns, sievietes un dziesmas 17.12.2010 – 23.01.2011 Mākslas darbu izlase no Latvijas Nacionālā mākslas muzeja klasikas krājuma gada nogales svētku noskaņā piedāvā ieskatu vīna tēmas attēlojumā. Mūsu ģeogrāfiskajos platuma grādos, kur nevaram lepoties ar vīna kalniem un dārziem, šī senā, līdz ar vīnkopības sākumu iepazītā tēma, tai raksturīgie sižeti un motīvi nepieder pie pašiem populārākajiem un izplatītākajiem. Taču vīns, tāpat kā daiļu sieviešu klātbūtne, kliedējot skumjas un rosinot baudītājus dzīves svinēšanai, bieži vien skurbinājis un sildījis arī ziemeļnieku sirdis, iedvesmojis vietējo mākslas ļaužu bohēmu. Savu vēsturisko laiku un vidi, reizē arī Latvijas mākslas stilistiskos līkločus atklājot, izstādē sastopas dažādu laikmetu liecības – 19.gadsimta ainavista Jūlija Federa darinātā vācu mākslinieka Augusta Rīdela gleznas “Vīns, sievietes un dziesmas” kopija, baltvācieša Johana Lēberehta Eginka sacerētā mitoloģiskā aina “Dionīsa triumfs”, kurā, vīnogulāja vainaga rotāts, kopā ar pavadoņiem līksmo sengrieķu vīna un auglības dievs, 20. gadsimta sākuma modernistu Ģederta Eliasa, Jāņa Liepiņa, Romana Sutas tvertie modernās lielpilsētas kafejnīcu skati un citas. Reformatoram Mārtiņam Luteram piedēvētā teiciena daļu “vīns, sievietes un dziesmas” (Wein, Weib und Gesang) savā valodā un kultūrā iedzīvinājušas daudzas pasaules tautas. Kā noteikta dzīvesveida raksturotāja šī retoriskā figūra nav bijusi sveša arī latviešu dzejniekiem: “Sēžaties ap galdu,
Informācija atjaunota: 09.03.2010 |